Vai jūs iegādātos īpašumu, kurā kāds ir miris? Bet tādu, kurā, kā apgalvo iepriekšējie iemītnieki, joprojām dzirdami viņa soļi? Un vai šāds fakts būtu iemesls prasīt atlaidi- vai tieši pretēji, maksāt vairāk?
Nekustamā īpašuma pasaulē mēdz teikt, ka visu nosaka trīs lietas: atrašanās vieta, atrašanās vieta un vēlreiz atrašanās vieta. Taču ir īpašumi, kuru vērtību, reputāciju un pat juridisko statusu ietekmējis kaut kas daudz grūtāk izmērāms- to pagātne.
Dažviet spoku stāsti pārvērš parastu ēku tūrisma objektā. Citviet tie atbaida potenciālos pircējus. Un ir pat gadījums, kad jautājums par spokošanos nonācis līdz tiesai.
Šajā Helovīnā dodamies ārpus ierastajiem nekustamā īpašuma sludinājumiem, lai ielūkotos pasaules slavenākajos noslēpumainajos namos un atgrieztos Rīgā, kur arī aiz greznām fasādēm slēpjas ne viens vien sens nostāsts.
1. Māja, kuru tiesa juridiski atzina par apsēstu
Ņujorkas štats, ASV | Stambovsky v. Ackley
1989. gadā Džefrijs Stambovskis nolēma iegādāties Viktorijas laikmeta savrupnamu Ņujorkas štata Naijekas pilsētiņā. Māja atradās pie Hudzonas upes, tai bija 18 istabas, un darījuma cena bija aptuveni 650 000 ASV dolāru.
Viss ritēja kā parastā nekustamā īpašuma darījumā, līdz pircējs uzzināja kādu detaļu, ko pārdevēja nebija pieminējusi.
Mājā it kā dzīvojot spoki.
Iepriekšējā īpašniece Helēna Aklija gadiem bija publiski stāstījusi par pārdabiskām parādībām savā īpašumā. Viņa apgalvoja, ka redzējusi vairākus garus, tostarp omulīgu vīrieti, kas atgādinājis Ziemassvētku vecīti.
Kad pircējs uzzināja par mājas reputāciju, viņš vēlējās atteikties no darījuma un atgūt iemaksāto naudu.
Lieta nonāca tiesā.
1991. gadā Ņujorkas apelācijas tiesa pieņēma neparastu lēmumu. Tā secināja, ka konkrētajā juridiskajā strīdā māja uzskatāma par apsēstu, jo pati pārdevēja bija publiski veidojusi šādu reputāciju.
Tiesa, protams, nepierādīja spoku eksistenci. Taču tā atzina, ka īpašuma reputācija var būtiski ietekmēt pircēja lēmumu un īpašuma vērtību, tāpēc ļāva pircējam turpināt prasību par līguma atcelšanu. Justia Law+2
Ko tas nozīmē nekustamā īpašuma tirgum?
Šis gadījums kļuva par vienu no slavenākajiem piemēriem tam, ka īpašuma vērtību var ietekmēt ne tikai fiziski defekti, bet arī reputācija.
Citiem vārdiem – dažkārt problēma nav tajā, kas atrodas mājā, bet tajā, ko par māju zina apkārtējie.
2. Savrupnams, kuru 36 gadus būvēja, iespējams, lai apmānītu nāvi
Kalifornija, ASV | Winchester Mystery House
Kas notiek, ja cilvēkam ir milzīga bagātība, neierobežotas iespējas pārbūvēt savu mājokli un bailes no pagātnes?
Iespējams, rodas viena no neparastākajām ēkām pasaulē.
1886. gadā Sāra Vinčestera, ieroču ražošanas uzņēmuma mantiniece, iegādājās astoņu istabu lauku māju Kalifornijā.
Turpmāko 36 gadu laikā tā pārtapa par milzīgu savrupnamu ar aptuveni 160 istabām, 47 kāpnēm un kamīniem, tūkstošiem durvju un logu, kā arī neparastiem arhitektūras risinājumiem.
Dažas kāpnes ved uz griestiem. Atsevišķas durvis atveras pret sienu vai bīstamā augstumā.
Kāpēc?
Saskaņā ar leģendu Sāru vajājuši cilvēku gari, kuri gājuši bojā no Vinčesteras ģimenes ražotajiem ieročiem. Kāds medijs viņai esot ieteicis nepārtraukti būvēt māju, lai izvairītos no nāves.
Tomēr vēsturnieki nav atraduši pārliecinošus pierādījumus, ka Sāra patiešām ticējusi šādam lāstam. Zināms, ka viņa ļoti interesējās par arhitektūru un gadiem eksperimentēja ar ēkas plānojumu. Winchester Mystery House+1
Savrupnama pārbūve apstājās pēc Sāras nāves 1922. gadā.
Un te sākas šī stāsta interesantākā daļa.
Īpašums, kura neparastais plānojums tradicionālajā tirgū varētu radīt nopietnus jautājumus, kļuva par pasaulslavenu tūrisma objektu. Kopš atvēršanas apmeklētājiem 1923. gadā tas piesaistījis miljoniem cilvēku.
Savdabīgs nekustamā īpašuma biznesa modelis: ēkas dīvainības kļuva nevis par trūkumu, bet par tās galveno komerciālo priekšrocību.
3. Viesnīca, kur viena nakts radīja pasaulslavenu šausmu romānu
Kolorādo, ASV | The Stanley Hotel
1974. gada septembrī rakstnieks Stīvens Kings ar sievu ieradās greznajā Stanley Hotel Kolorādo.
Viesnīca gatavojās sezonas noslēgumam, un pāris bija vienīgie viesi.
Iedomājieties šo situāciju: milzīga vēsuriska viesnīca, tukši gaiteņi, klusa ēdamzāle un kalnu ainava aiz logiem.
Naktī Kings redzēja biedējošu sapni -viņa mazais dēls skrēja pa viesnīcas gaiteņiem, bēgot no ugunsdzēsības šļūtenes.
Rakstnieks pamodās, apsēdās pie loga un saprata, ka ir atradis ideju jaunam romānam.
Tā radās iedvesma grāmatai The Shining- vienam no pazīstamākajiem psiholoģisko šausmu darbiem literatūrā. The Shining+1
Viesnīca vēlāk kļuva cieši saistīta ar šausmu literatūras un kino kultūru. Tās noslēpumainā reputācija piesaista cilvēkus, kuri vēlas piedzīvot ne tikai nakšņošanu, bet arī daļu no slavena stāsta.
Tas atklāj kādu būtisku īpašuma vērtības aspektu — cilvēki ir gatavi maksāt ne tikai par telpu, bet arī par pieredzi, ko šī telpa sola.
4. Rīgas pils- vai prezidenta rezidencē ir vēl kādi iemītnieki?
Rīga, Latvija | Pils laukums 3
Lai atrastu spoku stāstus, nav jādodas pāri okeānam.
Arī Rīgas pilij, kas gadsimtiem kalpojusi kā politiskās varas centrs, piedēvēti dažādi pārdabiski notikumi.
Viena no zināmākajām leģendām vēsta par Zilo dāmu – noslēpumainu sievietes tēlu, kas it kā manīts pils telpās.
Citi nostāsti saistīti ar Kurzemes hercogienes Dorotejas portretu. Leģenda vēsta, ka telpā izvietotās gleznas mēdza mainīt novietojumu, it kā kāds tās naktī būtu aizticis.
Pārdabiskajam, protams, nav pierādījumu. Taču ir viegli saprast, kāpēc tieši šādās ēkās rodas leģendas.
Gadsimtiem senas telpas, garas ejas, vēsturiski portreti un zināšanas par cilvēkiem, kuri tur reiz dzīvojuši, rada īpašu atmosfēru.
Rīgas pils atgādina, ka ēka nav tikai arhitektūra. Tā ir arī vieta, kur uzkrājas vairāku paaudžu vēsture.
5. Sarkanais kardināls – Rīgas muzeja iemītnieks bez galvas
Rīga, Latvija | Palasta iela 4
1973. gada februāris. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja darbinieces vakarā uzkopj bibliotēkas telpu.
Pēkšņi no grāmatu plaukta sienas it kā iznāk liels, plecīgs vīrietis sarkanā samta apmetnī.
Viņam nav galvas.
Tēls dodas uz greznajām durvīm, kuras bez skaņas atveras, un pazūd.
Šis nav izdomāts mūsdienu šausmu filmas sižets, bet gan muzeja dokumentēts nostāsts par tā dēvēto Sarkano kardinālu.
Vēl interesantāka ir pašas vietas vēsture. Muzejs atrodas Rīgas Doma kompleksā, kādreizējā klostera teritorijā. Doma dārzs vairāk nekā 500 gadus izmantots kā kapsēta.
Muzeja sagatavotajā leģendu materiālā minēts, ka noslēpumainais tēls redzēts reti, taču naktīs telpās esot dzirdēti soļi un durvju atvēršanās. rigamuz.lv
Vai tā ir kolektīva iztēle, neparasta akustika vai vienkārši nostāsts, kas saglabājies gadu desmitiem?
Lai kāda būtu atbilde, šis stāsts padara muzeja vēsturisko vidi vēl aizraujošāku.
6. Kāpēc mēs vispār ticam, ka vecās mājās spokojas?
Interesanti, ka daudzi spoku stāsti atkārto vienus un tos pašus motīvus: soļi tukšās telpās, aukstuma sajūta, čīkstošas durvis, ēnas un sajūta, ka kāds vēro.
Taču vēsturiskām ēkām ir arī pavisam praktiskas īpatnības.
Koka konstrukcijas reaģē uz temperatūras un mitruma svārstībām. Vecas apkures sistēmas rada neparastas skaņas. Caurvējš var kustināt durvis. Slikta skaņas izolācija liek trokšņiem šķist tuvākiem, nekā tie patiesībā ir.
Svarīga ir arī psiholoģija.
Ja cilvēkam pirms ieiešanas telpā pasaka, ka tajā kāds reiz redzējis spoku, viņš daudz rūpīgāk pievērsīs uzmanību katrai skaņai un ēnai.
Tas nenozīmē, ka cilvēks apzināti kaut ko izdomā. Smadzenes nepārtraukti interpretē apkārtējo vidi, un mūsu gaidas ietekmē šo interpretāciju.
Dažkārt nozīme var būt arī vides drošībai — piemēram, oglekļa monoksīda iedarbība var izraisīt apjukumu un uztveres traucējumus, tāpēc neparasti simptomi mājoklī vispirms jāizvērtē no drošības viedokļa.
Iespējams, visnoslēpumainākais vecajās ēkās nav pārdabiskais, bet gan tas, cik spēcīgi tās ietekmē mūsu sajūtas.
7. Vai māja ar spokiem maksā vairāk vai mazāk?
No nekustamā īpašuma profesionāļu skatpunkta šis ir, iespējams, interesantākais jautājums visā stāstā.
Iedomāsimies divus gandrīz identiskus vēsturiskus namus.
Vienam ir skaista fasāde, restaurētas kāpnes un labi saglabājušās oriģinālās detaļas.
Otram ir tieši tas pats – plus leģenda par kādreizējo īpašnieku, kurš joprojām parādoties augšstāva logos.
Kurš būs vērtīgāks?
Atbilde ir atkarīga no tā, kam īpašumu piedāvā.
Tradicionālam mājokļa pircējam šāda reputācija var radīt šaubas. Taču viesnīcu biznesā, kultūras tūrismā vai vēsturiska īpašuma pozicionēšanā tā var kļūt par unikālu priekšrocību.
To lieliski parāda Vinčesteras savrupnams un Stanley Hotel.
Vienā gadījumā neparastais īpašums piesaista apmeklētājus ar savu arhitektūru un mistiku. Otrā — literārs stāsts kļuvis par neatņemamu viesnīcas identitātes daļu.
Nekustamā īpašuma tirgū šādus aspektus var aplūkot kā īpašuma nemateriālo vērtību — reputāciju, vēsturisko nozīmi un emocionālo pievilcību.
Taču ne katrs noslēpumains stāsts palielina cenu. Dažreiz tas var apgrūtināt pārdošanu, kā to parādīja Naijekas apsēstās mājas tiesas process.
Tātad spoki var būt gan mārketinga priekšrocība, gan darījuma risks — pat ja to eksistence nekad nav pierādīta.
Un kā ir ar Rīgas vēsturiskajiem īres namiem?
Rīgā netrūkst namu ar vairāk nekā simts gadu vēsturi. Īpaši pilsētas centrā un klusajā centrā joprojām sastopamas ēkas ar iespaidīgām kāpņu telpām, augstiem griestiem, ornamentētām fasādēm un vēsturiskām interjera detaļām.
Šādos īpašumos pagātne ir redzama ik uz soļa.
Tomēr mūsdienu dzīves kvalitāti nosaka arī tas, ko vēsturiskajā ēkā esam spējuši uzlabot: inženiertehniskās sistēmas, energoefektivitāte, drošība, komforts un profesionāla pārvaldīšana.
Vēsturiskā arhitektūra var piešķirt mājoklim raksturu. Savukārt pārdomāta atjaunošana palīdz nodrošināt, lai šis raksturs nekļūtu par ikdienas neērtību.
Tieši šī līdzsvara meklēšana starp pagātni un mūsdienām padara nekustamo īpašumu tik interesantu.
Katram īpašumam ir pagātne. Jautājums – ko mēs ar to darām?
Pasaules slavenākie spoku nami pierāda, ka ēkas vērtību ne vienmēr iespējams izteikt tikai kvadrātmetros.
Dažkārt to veido vēsture. Dažkārt arhitektūra. Reizēm – leģenda, kas saglabājusies ilgāk par pašiem ēkas iemītniekiem.
Un, iespējams, tieši tāpēc cilvēkus tik ļoti piesaista vēsturiskie īpašumi. Tie piedāvā kaut ko tādu, ko nevar uzbūvēt no jauna — autentisku pagātni.
City Star skatījumā īpašuma patiesā vērtība slēpjas spējā savienot tā raksturu ar mūsdienu dzīves prasībām, radot vietu, kurā cilvēki jūtas labi un droši.
Jo, lai cik aizraujoši būtu spoku stāsti, savās mājās mēs tomēr vēlamies būt vienīgie pastāvīgie iemītnieki.
Lai noslēpumi paliek vēsturei, bet mājas – dzīvošanai.
Priecīgus Helovīnus no City Star!
