Mājdzīvnieks daudziem cilvēkiem ir pilntiesīgs ģimenes loceklis, tāpēc jautājums par suņa vai kaķa dzīvošanu īres dzīvoklī kļūst arvien aktuālāks. Vienlaikus mājdzīvnieks īres īpašumā nozīmē arī papildu atbildību- gan īrniekam, gan izīrētājam.
Latvijas īres tirgū var sastapt ļoti atšķirīgu pieeju. Daļa izīrētāju mājdzīvniekus labprāt pieņem, savukārt citi sludinājumā uzreiz norāda, ka “mājdzīvnieki nav atļauti”.
Kāpēc šāda atšķirība? Un kas būtu jāzina abām pusēm, lai dzīve ar mājdzīvnieku īrētā dzīvoklī neradītu problēmas?
Kāpēc daži izīrētāji kategoriski iebilst pret mājdzīvniekiem?
Ja viens izīrētājs ar prieku izīrē dzīvokli ģimenei ar suni vai kaķi, cits uz jautājumu par mājdzīvnieku var atbildēt ar kategorisku “nē”. Un arī šādai pozīcijai ir savi saprotami iemesli.
Risks īpašumam
Pat ļoti atbildīgs saimnieks nevar pilnībā garantēt, ka dzīvnieks nekad nesabojās dzīvokli. Suņa nagi var saskrāpēt parketu, kaķis var sabojāt durvis vai mēbeles, bet dzīvnieka spalvas un aromāts var prasīt papildu uzkopšanu pēc īrnieka aiziešanas.
Īpaši būtiski tas var būt dzīvokļos ar dārgām mēbelēm, dabīgā koka grīdām, dizaina apdari vai citiem materiāliem, kuru nomaiņa vai restaurācija ir dārga.
Nākamā īrnieka izvēle
Ne visi potenciālie īrnieki vēlas dzīvot dzīvoklī, kur iepriekš dzīvojis dzīvnieks. Dažiem cilvēkiem ir alerģijas, citiem nepatīk dzīvnieku aromāts vai spalvas.
Tāpēc izīrētājs var bažīties, ka pēc īrnieka ar mājdzīvnieku aiziešanas dzīvokļa sagatavošana nākamajam īrniekam prasīs vairāk laika un līdzekļu.
Kaimiņu sūdzības
Problēma ne vienmēr atrodas pašā dzīvoklī. Suns, kurš vairākas stundas dienā rej vai gaudo, var radīt konfliktus ar kaimiņiem. Tāpat problēmas var radīt dzīvnieka uzvedība kāpņu telpā, liftā vai mājas teritorijā.
Iepriekšēja negatīva pieredze
Dažkārt kategorisks aizliegums nav balstīts tikai teorētiskās bažās. Ja īpašniekam iepriekš nācies pēc īrnieka ar dzīvnieku mainīt grīdas segumu, remontēt durvis vai veikt dārgu dziļo tīrīšanu, ir saprotams, kāpēc nākamreiz viņš izvēlas izvairīties no šāda riska.
Tāpēc izīrētāja nevēlēšanās pieņemt mājdzīvniekus ne vienmēr nozīmē negatīvu attieksmi pret dzīvniekiem. Bieži tā ir vienkārši riska pārvaldība.
Taču “mājdzīvnieks” nav viena konkrēta riska kategorija
No otras puses, izīrētājam būtu vērts izvērtēt konkrēto situāciju, nevis tikai faktu, ka potenciālajam īrniekam ir dzīvnieks.
Mazs, mierīgs un pieaugušs suns, kurš ir pieradis dzīvot dzīvoklī un ikdienā paliek viens bez problēmām, ir pavisam cita situācija nekā liels, jauns suns ar destruktīvu uzvedību vai izteiktu separācijas trauksmi.
Tāpēc pirms līguma noslēgšanas var pārrunāt:
- kāds ir dzīvnieks;
- tā vecumu un izmēru;
- vai tas ir pieradis dzīvot dzīvoklī;
- vai dzīvnieks regulāri paliek viens;
- vai iepriekš bijušas problēmas ar kaimiņiem;
- kā īrnieks rūpējas par dzīvnieku un īpašumu.
Atklāta saruna bieži sniedz daudz vairāk informācijas nekā vienkāršs princips “mājdzīvnieki nav atļauti”.
Vai izīrētājs drīkst aizliegt mājdzīvnieku?
Šis ir jautājums, ko vislabāk noskaidrot pirms īres līguma noslēgšanas.
Ja izīrētājs nevēlas īpašumā mājdzīvniekus, īrniekam tas ir jāzina pirms līguma parakstīšanas. Savukārt, ja izīrētājs piekrīt dzīvnieka turēšanai, šo vienošanos ieteicams skaidri fiksēt īres līgumā.
Līgumā var norādīt, piemēram:
- kāds dzīvnieks ir atļauts;
- cik dzīvnieku drīkst atrasties dzīvoklī;
- vai nepieciešama izīrētāja iepriekšēja piekrišana, ja tiek iegādāts vēl viens dzīvnieks;
- īrnieka atbildību par dzīvnieka radītajiem bojājumiem;
- pienākumu ievērot mājas iekšējās kārtības noteikumus.
Tas palīdz izvairīties no situācijas, kad īrnieks uzskata, ka dzīvnieks ir atļauts, bet izīrētājs par tā esamību uzzina tikai pēc ievākšanās.
Ko saka Latvijas likums?
Latvijā īres attiecības regulē Dzīvojamo telpu īres likums. Likums paredz, ka īres līgumā var ietvert arī citus noteikumus, par kuriem izīrētājs un īrnieks ir vienojušies, kā arī nosaka īrnieka pienākumu saudzīgi izturēties pret dzīvojamo telpu un ievērot īres līguma noteikumus.
Tas ir īpaši būtiski situācijā ar mājdzīvnieku, ja dzīvnieka turēšana ir saskaņota, īrniekam vienlaikus ir pienākums rūpēties par īrēto īpašumu un ievērot līgumā noteiktos nosacījumus.
Noteiktos gadījumos līguma pārkāpumi, tostarp dzīvojamās telpas bojāšana vai līgumā noteikto lietošanas prasību neievērošana, var būt pamats īres attiecību izbeigšanai.
Vienlaikus jāņem vērā, ka mājdzīvnieku turēšanu regulē ne tikai īres līgums. Dzīvnieka īpašniekam jāievēro arī Latvijas normatīvajos aktos noteiktās dzīvnieku labturības prasības.
Tāpēc praktiski svarīgs ir ne tikai jautājums “vai drīkst turēt suni vai kaķi?”, bet arī- kādi nosacījumi ir atrunāti īres līgumā un vai tie tiek ievēroti.
Depozīts nav “sods par suni”
Mājdzīvnieka esamība pati par sevi nenozīmē, ka īrnieks noteikti nodarīs bojājumus.
Tomēr izīrētājam ir saprotami papildu riski, tāpēc jautājums par drošības naudu jeb depozītu un citiem nosacījumiem ir jāizrunā pirms līguma parakstīšanas.
Svarīgi nošķirt depozītu no soda par mājdzīvnieku.
Depozīta mērķis ir nodrošināt īrnieka saistību izpildi. Ja dzīvnieks ir radījis bojājumus, runa ir par faktiskajiem zaudējumiem un to novēršanas izmaksām, nevis par “sodu tāpēc, ka dzīvoklī dzīvoja suns”.
Normāls nolietojums nav tas pats, kas bojājums
Šis ir viens no biežākajiem strīdu iemesliem īres attiecību beigās.
Dzīvokļa lietošanas laikā ir sagaidāms dabisks nolietojums. Taču dziļas skrambas parketā, saskrāpētas durvis, saplēsts dīvāns vai citi bojājumi, kas radušies dzīvnieka darbības rezultātā, var būt pamats zaudējumu atlīdzināšanai.
Tieši tāpēc ļoti ieteicams pirms ievākšanās veikt dzīvokļa foto fiksāciju.
Īpaši vērts nofotografēt:
- grīdas;
- durvis un durvju ailes;
- sienas;
- virtuves virsmas;
- mēbeles;
- dīvānus un citus tekstilizstrādājumus;
- utt.
Tas ir izdevīgi abām pusēm – pēc īres beigām ir iespējams objektīvi salīdzināt īpašuma sākotnējo un beigu stāvokli.
Īrnieka atbildība sākas ar ikdienas rūpēm
Ja dzīvoklī dzīvo suns vai kaķis, īrniekam jārēķinās ar dažiem papildu pienākumiem.
Tie ir pavisam praktiski jautājumi:
- spalvu un smilšu regulāra uzkopšana;
- pietiekama ventilācija un tīrība;
- savlaicīga radušos bojājumu novēršana;
- rūpes, lai dzīvnieks nebojātu mēbeles un apdari;
- kaimiņu netraucēšana.
Īpaši svarīgs ir troksnis. Suns, kurš ilgstoši rej, var kļūt par problēmu ne tikai izīrētājam, bet arī visai mājai.
Atbildība attiecas arī uz koplietošanas telpām
Mājdzīvnieka turēšana nav tikai jautājums par pašu dzīvokli.
Kāpņu telpa, lifts, pagalms un citas koplietošanas zonas ir vietas, kurās jāņem vērā arī citu mājas iedzīvotāju intereses.
Kādam var būt bail no suņiem, citam var būt alerģija, bet vēl kādam vienkārši var būt nepatīkami sastapt nekontrolējamu dzīvnieku koplietošanas telpās.
Tāpēc arī mājdzīvnieka saimniekam ir jānodrošina, lai dzīvnieks sabiedriskajā vidē neradītu apdraudējumu vai būtiskas neērtības citiem.
Mājdzīvniekiem draudzīgs īres projekts- priekšrocība īrniekam
Ne visi īres nami ir vienādi.
Dažos projektos mājdzīvnieki nav atļauti, savukārt citos tie ir pilnībā pieņemami.
Labs piemērs ir Cēsu Terraces Rīgā- projekta īres dzīvokļi ir draudzīgi mājdzīvniekiem. Tas nozīmē, ka arī cilvēkiem, kuri savu dzīvi nevar iedomāties bez suņa vai kaķa, ir iespēja izvēlēties kvalitatīvu ilgtermiņa īres mājokli.
Taču “mājdzīvniekiem draudzīgs” nenozīmē “bez noteikumiem”.
Arī šādā projektā saglabājas vienkāršs princips- mājdzīvnieks ir saimnieka atbildība.
Tas nozīmē rūpēties par īpašumu, ievērot mājas noteikumus, neradīt būtiskus traucējumus kaimiņiem un uzņemties atbildību par dzīvnieka radītiem bojājumiem.
Ko būtu vērts izdarīt pirms atslēgu saņemšanas?
Lai izvairītos no pārpratumiem, gan īrniekam, gan izīrētājam pirms ievākšanās ieteicams iziet cauri dažiem vienkāršiem soļiem.
Izīrētājam:
- Skaidri pateikt, vai mājdzīvnieks ir atļauts.
- Līgumā norādīt konkrēto dzīvnieku un būtiskākos nosacījumus.
- Fiksēt dzīvokļa stāvokli pirms ievākšanās.
- Izskaidrot mājas iekšējās kārtības noteikumus.
- Skaidri vienoties par atbildību iespējamu bojājumu gadījumā.
Īrniekam:
- Pirms līguma parakstīšanas informēt par mājdzīvnieku.
- Pārliecināties, ka atļauja ir fiksēta līgumā.
- Pašam saglabāt dzīvokļa sākotnējā stāvokļa foto.
- Iepazīties ar mājas noteikumiem.
- Uzņemties atbildību par dzīvnieka uzvedību un iespējamiem bojājumiem.
Mājdzīvnieks nav problēma, ja ir skaidri noteikumi
Mājdzīvniekiem draudzīgs īres mājoklis ir būtiska priekšrocība cilvēkiem, kuri meklē dzīvesvietu ilgtermiņā. Tajā pašā laikā izīrētājam ir pilnīgi saprotama vēlme aizsargāt savu īpašumu un izvairīties no neparedzētiem riskiem.
Tāpēc labākais risinājums parasti nav kategorisks “jā” vai “nē”, bet gan skaidra vienošanās par atbildību.
Atklāta saruna pirms līguma parakstīšanas, konkrēti līguma nosacījumi, dzīvokļa foto fiksācija un cieņpilna attieksme pret kaimiņiem var novērst lielāko daļu potenciālo problēmu.
Galu galā arī izīrētājam un īrniekam ir viens kopīgs mērķis, lai īres attiecības būtu ilgtermiņa, paredzamas un bez nevajadzīgiem konfliktiem.
Un dažkārt vissvarīgākais jautājums nav “Vai dzīvoklī drīkst dzīvot suns?”, bet gan “Vai mēs abi saprotam, par ko esam vienojušies?”
